Nu, neslēpšu - šī ir mana visnemīļākā diena gadā. Man nepatīk šī pustumsa visas dienas garumā, klusums un "izmirušās" ielas, miegainība un īsti nevarēšana saprast, ko vispār šai dienā iesākt. Slima sajūta, kā parasti, gaidot, kad atsāksies darba dienas un viss ieies atpakaļ ierastajā ritmā.
Manu ikgadējo 1. janvāra negarastāvokli lieliski papildina saaukstēšanās, jo esmu palikusi bez balss. Nu labi, nav jau arī jārunā - vēl priekšā vesels jauna "laika nogrieznis", gan paspēšu izrunāties.. ;)
Vēl vakar viss bija savādāk. Vecgada vakars vienmēr ir piepildīts ar kādām mistiskām gaidām, salūta zalvēm, citrusaugļiem, rotātām eglēm, šampanieti un rozā cerībām, ka Jaunais gads būs labāks, veiksmīgāks utt.
Kam nu tas aktuāli, tam šoreiz svētki par Latvijas pievienošanos Eirozonai. Bet ievērojamai tautas daļai izdzīvošanas šovs turpinās. Patiesībā šis ir gada vistumšākais laiks. Ļoti lielai daļai cilvēku klājas daudz sliktāk, kā man.. Grēks sūdzēties. :) Veiksme un ass prāts gan būs nepieciešami, lai padarītu kaut cik interesantu un dzīvojamu laika nogriezni līdz nākamajai gadu mijai. Lai būtu vērts atskatīties uz paveikto un vismaz kaut ko labu atcerēties. ;)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru