Migla aiz loga padara vakaru tādu padrūmu. Tumšs un drēgns, prasās atkal pēc kāda karsta padzēriena. Virtuvē vārās soļanka.. :)
Rudeņos mēdz smelgt sirds, pavisam konkrēti - pēc aizgājušajiem.. Viss liekas tik pazīstams un tuvs, domas un apziņa atgriežas pie smilšu pulksteņa izjūtas.. Skaidri saproti, ka nav jēgas nodarboties ar muļķībām. Velti tērētais laiks var tikt dārgi atprasīts. Pavisam drīz pazudīs zeltainais krāšņums un ziema klauvēs pie durvīm.. Vēl mēģinu noķert kādu krāsainu bildi, jo es mīlu šo zeltaino lapkriti - vairāk par citiem gadalaikiem.
Ir pagājis nu jau mazliet vairāk, kā mēnesis, kopš manas skaistās laulību dienas. Viss mūsu attiecībās ir palicis daudz mierpilnāks, dziļāks un skaistāks. :) Es vairs neesmu nekāda draudzene, kas man vienmēr licies absurds termins.. Mēs esam viens vesels, BET abi. Un, ja man kāds jautās, vai kaut kas ir mainījies - es atbildēšu, ka NOTEIKTI!!! :)
Jā, un korālis #401 tika reabilitēts.. tas skanēja/ tika dziedāts arī mūsu laulību ceremonijā, ne tikai vecmāmiņas bērēs. ;) Ved mani, Dievs! :)
Šoruden visu gribas košu un ehht-īgu, brīvu laiku un radošas lietas.. Darboties un ģenerēt idejas. ;)
Bet varu arī strādāt, ja vajag. Un mācīties jaunas lietas, atkal un atkal..
Citādi - man VISS ir, man neko nevajag..! ;)
