atklājas pavisam nejauki skati. Visu gadu cilvēki (vai varbūt vienkārši urlas) ir metuši dažādas drazas - kur ērtāk, kur pagadās. Nāks aprīlis, un citi cilvēki ar skaļiem saukļiem aicinās piedalīties Lielajā sakopšanas talkā..
Skumjākais ir pats fakts, ka cilvēki met zemē! Jo atkritumu vākšana pavasara talkās, bieži vien tāds PR pasākums vien ir - tā teikt, redz, cik es labs un apzinīgs, sakopju citu piemēsloto mežu. Vai vienkārši "šodien nometu - Lielajā talkā savākšu" domāšana. "Neesmu tak vainīgs, ka te tuvumā nav nevienas miskastes - ko man to izēsto [čipsu paku] visur līdzi nēsāt..?" utt., utjp.
Un, spriežot, pēc izmētāto drazu apjoma visapkārt, ģimenēs par to runāts netiek vispār. Skolās? - Varbūt reizi gadā, ap minēto pavasara talkas laiku. Un kas gan tas skolotājs tāds, lai viņā vispār klausītos..? Un, ko gan, ja papucītis pa vilciena logu izmet izdzertā dzēriena bundžu..? Kultūras līmenis plok, un cilvēkiem ir vienalga..
