Par balto.

Tas brīnums baltais uzsniga tieši uz Ziemassvētkiem. Un nokusa, tā, ka vairs nav, ko redzēt.
Es negribu nenokaisītas, nedrošas ietves, no jumtiem krītošas lāstekas un sniega "putru" uz ielām.
Jo ir skaidrs, ka pie mums vēl ilgi viss notiks "sūnu ciema" līmenī. Un janvārī visas atbildīgās amatpersonas aizbildināsies ar negaidīto dabas "stihiju".
Mums ir +10 grādi un koši zaļa zāle. Aizmirsusies un atdzisusi kafija.
Es mīlu šo ziemu, jāa...! :)

Improvizācija :)

Bez kafijas. Šoreiz par glaunajiem vīniem.
Karstvīnam tiešām neder tās lētās žļurgas, ko tirgotāji met pakaļ par pāris latiem.
Tas nu ir skaidrs, kā diena.
Patiesībā, kā jebkura vīna baudīšanai, - jo dārgāks tas, jo labāks..
Bet, ko padarīsi, ka no tās "bauru" tautiņas vien cēlušies esam? :D
Neprotam novērtēt tos smalkos vīnus, kas rauj muti čokurā un atzinīgi māt ar galvu, ka - "jā, - šis ir nudien.." :D
Un, vai mums to vajag? Bet dāvinātam "zirgam" jau "zobos" neskatās. Un, galu galā, - kad vēl dzersi karstvīnu, ja ne Ziemassvētkos? Vēl šorīt mana jaukā kafijas krūzīte smaržoja pēc kanēļa, vīna un apelsīniem..
Labi, ka Cilvēks neaizveda to glauno vīnu vecākiem laukos. Tur tas, visticamāk, būtu izliets laukā.

Balta, ar putukrējumu..

- izteikta brīvdienu kafija. :) Un šodien citādāku nevar, jo būs vajadzīga iedvesma.

Šodien ir dāvanu saiņošanas diena. Viss rūpīgi pārdomāts, saslēpts un sagatavots. ;)

Aiz loga, uz balkona stāv sagūstīta egle, kuru paredzēts rītvakar pušķot.

Vēl jānopērk piparkūku mīkla, jāuztaisa ingvera cepumu mīkla, jāpadomā par pīrāgiem.. :)

Rītvakar noteikti atprasīšos no darba kādu stundu ātrāk, lai kopā ar mīļoto sagatavotos svētkiem.. 

Sniegs.

Slapjš. Tas snieg un nokūst tiklīdz nonāk līdz zemei.
Bet uz zaļo egļu fona tas izskatās skaisti. Kā Dāvana.

Tā netveramā sajūta, skatoties vienkārši gaisā. :) 

Ūdens piles, kas paliek pāri uz mana lietussarga..

Prieks. Tas var palikt gaisā, ja tas ir mākslīgi radīts un neīsts.

Prieks vēlreiz. Tas var palikt sirdī, ja ir uzdāvināts.

Mūzikā

varu reibt, klausoties radio.. Ir vakars, nekādas vairs kafijas! ;)
Nekāda alus, šņabja vai vīna! BET, protams, tas ir Radio 101! :)
Nē, šī nav reklāma. Bet, ko gan citu lai saka?
Šeit strādā cilvēki ar izcilu gaumi un darba spējām.
Es mīlu šo radio no pirmās tā ētera dienas.
Bet par LR3 un programmu Klasika - tas jau ir cits stāsts... ;)

Melna, ar cukuru

Šodien līst visu dienu. Un kafija ar - tikpat garlaicīga. Rīt - ceturtās adventes svētdiena, bet no smukās, baltās ziemas joprojām - ne miņas. Savādi un mazliet skumīgi, bet varbūt tā arī ir labāk. Jo gan jau vēl paspēs tā ziema..
Nezinu, ticēt sapņiem, vai nē, taču man bail, ka kāds sapnis varētu piepildīties. Tas bija skaidrs un pravietisks sapnis, kurā atkal kāds no man tuvajiem cilvēkiem mainīja "dislokāciju".... Negribu. Ne, ne. Pietiek jau ar vienu aiziešanu, kas, kā ass nazis, iedūra man tieši sirdī.
Ir skaidrs, ka ne nu manu atļauju Kāds prasīs, tomēr visiem kopā ir siltāk..

Un krāsainās lampiņas, uz kurām man ik dienas nākas skatīties un tirgot tās cilvēkiem, svētku noskaņas radīšanai, uzdzen man šķērmu dūšu. Sāp acis. Tās negrib to visu redzēt.
Rīt iešu laukā, jo līdzsvars ir jāatgūst!