#401.

Nu tas ir beidzies. Viņa sagaidīja skaistu, baltu ziemu un aizgāja.
Nezinu gan, vai mana vecmāmiņa savā mūžā varētu iedomāties, ka mācītājs, viens ražena auguma vīrs, pie viņas kapa dziedās. "Ved mani, Dievs" jeb 401. dziesmu no korāļu grāmatas, skaistajā Jana Sibeliusa melodijā.
Saule spīdēja zilajās debesīs un man šķita, viņa noraugās uz mums un smaida.
"Atpūta ir viena darba nomaiņa ar kādu citu" - tā viņa mēdza teikt.
 Grūtais mūžs nu ir noslēdzies - lai atdusas Dieva mierā.

Ir šampanietis, ir ballīte! :)

Šodien tātad aprit veseli trīs gadi kopš tā liktenīgā pasākuma..
Un mēs esam kopā, un mums ir nākotnes plāni....! ;)
Protams, šobrīd vispār nekas nav ne skaidrs, ne zināms.
Šis gads ir iesācies visnotaļ "interesanti", lai neteiktu vairāk.
Var teikt, ka man nav darba. Ka es meklēju jaunu darbu.
Ka es nemeklēju jebkuru darbu, lai tikai būtu darbs..
Bet tas - tā.
Šonakt jāizguļas un tad - jānosvin!